Par vēzi, tā veidi

Balsenes vēzis

Ar balsenes vēzi biežāk slimo vīrieši vecumā no 50- 60 gadiem.
Kas veicina balsenes vēža attīstību?

smēķēšana;
pārmērīga alkohola lietošana;
dažādas izcelsmes balsenes gļotādas iekaisumi;
termiski, ķīmiski balsenes apdegumi;

Kā izpaužas balsenes vēzis?
Pirmās sūdzības ir balss aizsmakums, svešķermeņa sajūtā rīklē, nelielas sāpes rijot, kā arī var parādīties klepus. Audzējam progresējot, var pazust balss, nespēja norīt ēdienu, apgrūtināta elpošana. Vēža ielaistajos gadījumos no mutes jūtama stipra, nepatīkama smaka. Ielaists, neārstēts vēzis izplatās pa kakla limfmezgliem, kas izpaužas cietu “bumbuļu” veidā uz kakla.
Kā atklāt balsenes vēzi?
Balsenes vēzi agrīni var konstatēt ausu, kakla, deguna ārsts, t.i., LOR. Ārsts balseni apskata ar speciāliem instrumentiem.
Kā ārstēt balsenes vēzi?
Balsenes vēža pamata ārstēšanas metodes ir apstarošana un ķirurģiska ārstēšana, kuras var dažādi variēt. Ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas.

Kas ir vēzis?

Vēzis ir apzīmējums slimību grupai, kuru galvenā vienojošā īpašība ir slimu šūnu nekontrolēta dalīšanās. Vēža šūnas var traumēt apkārtējos audus, kā arī ar asinsrites un limfātiskās sistēmas palīdzību izplatīties uz citām ķermeņa daļām.

Parasti šūnas aug un dalās, lai veidotu jaunas šūnas, tikai tad, kad tas nepieciešams organismam. Šis process palīdz saglabāt veselību. Taču dažreiz šūnas tomēr aug un dalās, lai arī tas nav nepieciešams ikdienišķo procesu nodrošināšanai. Šīs nevajadzīgās šūnas veido audu masu - audzēju. Audzēji mēdz būt labdabīgi un ļaundabīgi.
Labdabīgie audzēji nav vēzis. Tos var izoperēt, tie neizplatās uz citām ķermeņa daļām. Ļaundabīga audzēja gadījumā šūnas aug un dalās nekontrolēti, tās var bojāt apkārtējos audus un izplatīties uz citiem orgāniem. Ja vēzis izplatās no vienas ķermeņa daļas uz citām, to sauc par metastāzēm.
Ikdienā mēs visus ļaundabīgos audzējus mēdzam saukt par vēzi, lai gan tā ir vairāk nekā 200 atšķirīgu slimību grupa ar dažādu norisi un ārstēšanu. 80-90% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir karcinomas (attīstās no dažādu orgānu ārējo un iekšējo virsmu klājošām šūnām) - tieši uz šiem audzējiem ir attiecināms nosaukums “vēzis”, taču vēl izšķir sarkomas (attīstās no saistaudiem un balstaudiem - kauliem, skrimšļaudiem utt.), limfomas (limfātiskās sistēmas audzēji), leikēmijas (kaulu smadzeņu audzēji), kā arī citus retāk sastopamus ļaundabīgus audzējus.
Vēža rašanās iemesli lielākoties nav zināmi, zinātnieki tikai daļēji ir izpētījuši cēloņus, kas rada lielāku vēža iespējamības risku. Riska faktori ir vecums, ģimenes slimību vēsture (ja kāds jau ir slimojis ar vēzi), smēķēšana, tieša saskare ar radiāciju un specifiskām ķimikālijām, inficēšanās ar specifiskiem vīrusiem vai baktērijām, ģenētiskas izmaiņas.
Lai arī neviens nevar paredzēt nākotni, ir labi apzināties, ka lielākā daļa vēža veidu nav pārmantojama. Tomēr tas, ka kāds no radiniekiem ir slimojis ar vēzi, var būt kā riska faktors.

Daudzus vēža veidus dēvē atkarībā no orgāniem, kuros tie izcēlušies. Piemēram, mēdz būt plaušu vēzis, krūts vēzis aizkuņģa dziedzera vēzis, dzemdes kakla vēzis, ādas vēzis un citi. Vairāk par vēža veidiem un to izpausmēm lasi zemāk.