Par vēzi, tā veidi

Aknu vēzis

Ar aknu vēzi galvenokārt slimo vīrieši. Kā arī saslimšanas risks palielinās pieaugot vecumam.

Kas veicina aknu vēzi?
Aknu vēzi veicina šādi apstākļi:

Aknu ciroze;
Hepatīts;
Dzelzs vielmaiņas traucējumi;
Androgēnu lietošana;
Alkohola lietošana – tā veicina aknu cirozes rašanos, kas savukārt var pāriet aknu vēzī.

Kā izpaužas aknu vēzis?
Pacientu sūdzības nav ļoti specifiskas. Lielākoties slimnieks izjūt sāpes vēderā, pārņem vispārējs nespēks, novājēšana, ilgstoša hipertermija. Cilvēka ādas krāsa mēdz iegūt dzeltenu nokrāsu.

Kā ārstē aknu vēzi?
Aknu vēzis tiek ārstēts ar ķirurģisku metodi, taču to neizdodas piemērot visiem pacientiem. Mazus un norobežotus audzējus var ārstēt arī ar labi pārdomātu distances apstarošanu. Aknu vēža ārstēšanā ķīmijterapiju nelieto, jo praksē neviens no zināmiem preparātiem nav bijis pietiekami efektīvs.

Kas ir vēzis?

Vēzis ir apzīmējums slimību grupai, kuru galvenā vienojošā īpašība ir slimu šūnu nekontrolēta dalīšanās. Vēža šūnas var traumēt apkārtējos audus, kā arī ar asinsrites un limfātiskās sistēmas palīdzību izplatīties uz citām ķermeņa daļām.

Parasti šūnas aug un dalās, lai veidotu jaunas šūnas, tikai tad, kad tas nepieciešams organismam. Šis process palīdz saglabāt veselību. Taču dažreiz šūnas tomēr aug un dalās, lai arī tas nav nepieciešams ikdienišķo procesu nodrošināšanai. Šīs nevajadzīgās šūnas veido audu masu - audzēju. Audzēji mēdz būt labdabīgi un ļaundabīgi.
Labdabīgie audzēji nav vēzis. Tos var izoperēt, tie neizplatās uz citām ķermeņa daļām. Ļaundabīga audzēja gadījumā šūnas aug un dalās nekontrolēti, tās var bojāt apkārtējos audus un izplatīties uz citiem orgāniem. Ja vēzis izplatās no vienas ķermeņa daļas uz citām, to sauc par metastāzēm.
Ikdienā mēs visus ļaundabīgos audzējus mēdzam saukt par vēzi, lai gan tā ir vairāk nekā 200 atšķirīgu slimību grupa ar dažādu norisi un ārstēšanu. 80-90% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir karcinomas (attīstās no dažādu orgānu ārējo un iekšējo virsmu klājošām šūnām) - tieši uz šiem audzējiem ir attiecināms nosaukums “vēzis”, taču vēl izšķir sarkomas (attīstās no saistaudiem un balstaudiem - kauliem, skrimšļaudiem utt.), limfomas (limfātiskās sistēmas audzēji), leikēmijas (kaulu smadzeņu audzēji), kā arī citus retāk sastopamus ļaundabīgus audzējus.
Vēža rašanās iemesli lielākoties nav zināmi, zinātnieki tikai daļēji ir izpētījuši cēloņus, kas rada lielāku vēža iespējamības risku. Riska faktori ir vecums, ģimenes slimību vēsture (ja kāds jau ir slimojis ar vēzi), smēķēšana, tieša saskare ar radiāciju un specifiskām ķimikālijām, inficēšanās ar specifiskiem vīrusiem vai baktērijām, ģenētiskas izmaiņas.
Lai arī neviens nevar paredzēt nākotni, ir labi apzināties, ka lielākā daļa vēža veidu nav pārmantojama. Tomēr tas, ka kāds no radiniekiem ir slimojis ar vēzi, var būt kā riska faktors.

Daudzus vēža veidus dēvē atkarībā no orgāniem, kuros tie izcēlušies. Piemēram, mēdz būt plaušu vēzis, krūts vēzis aizkuņģa dziedzera vēzis, dzemdes kakla vēzis, ādas vēzis un citi. Vairāk par vēža veidiem un to izpausmēm lasi zemāk.