Kā dzīvot tālāk?
Sveikas!Diagnozi, krūts vēzis, atklāja 2009.gada novembrī.Decembrī sekoja operacija,krūts amputācija,tālāk ķīmijterapija.pēc ķīmijterapijas,hormonterapija 5 gadus.Kā zinām,ka 5 gadus jāveic regulāras pārbaudes.Tagad kad esmu bez darba,veselības stāvokļa dēļ,saskaros ar šādu situāciju.Slimoju 3 mēnešus,lapu neatmakāja,jo iztērētas 3 gadu laikā, atļautais slimošanas laiks.Neskatoties uz to, ka onkoloģijas pacientiem jāpārbaudās 5 gadus,2 grupu iedod uz 2 gadiem.Tagad ir 3 grupa uz diviem gadiem.Par cik dzīvoju provincē, pārsvarā visus izmeklējumus veicu Rigā,tātad ceļa izdevumi,maksa par izmeklejumiem,jo redziet ,lai tiktu piem.uz ultrasonogrāfiju man jāiet uz maksas,jo ar nosūtījumu mēs tagad pieņemt nevaram.Darba nav,invaliditades pabalsts 45 lati mēnesī,par ko ārstēties,par ko veikt pārbaudes.Reizēm tāda sajūta,ka esi vainīgs,ka esi saslimis.Izteicu savu sāpi.Jo tiešām nolaižas rokas un gribas visam atmest ar roku,lai iet vis pašplūsmā.
Rakstīt komentārus var tikai reģistrētie lietotāji! Vēlaties piedalīties sarunās — pieslēdzieties vai reģistrējieties!
09.06.2013 22:12
Paldies,mīļās meitenes,vis ir labi.Vienkārši biju sastresojusies.Materiāli esmu nodrošināta,vīrs pelna un rūpējas.Paldies par iejūtību.
02.05.2013 14:15
Mezzu! Lūdzu, nepadodies! Tā, diemžel pie mums ir, izārstēt izārstē un pēc tam jau tu paliec viens ar savām problēmām. Bet kamēr dzīvs, tikmēr jādzīvo! Un jācinās! Kur tieši tu dzīvo? Cik tev gadi? Man piemēram, neder daudz drēbes tagad, varu atdot Tev. Pastāsti, kāds ir Tavs izmērs.. Nu, kaut kā tā... Piedod, ja ar kaut ko aizvainoju..:(
11.04.2013 15:33
Nu traki jau ir ka nevar galīgi kustēt. Varbūt vari mēģināt samakšķerēt kādu darbiņu un tomēr drusku kaut ko padarīties? Bet nu tās jau vairāk vispārīgas sociālas problēmas. Ja vien vari kaut cik pakustēt un ja nav recidīva vai smagas sekas pēc visām terapijām - nu mēģini. Vari mēģināt kaut ko pārkvalificēties Bulduros, kamēr vēl vispār ir kaut kāda grupa. Dažreiz invalīdi dabū tā saucamās integrētās darbavietas,kādā bibliotēkā vai veikala noliktavā pie kompja. Nu ej pēc pāris mēnešiem uz to usg - gan jau ka pēc laika kvotas parādīsies. Es eju tikai reizi 1-1,5 gadā bez kvotām vispār nekustu uz ārsta pusi - tāpat ja jau tai slimībai būs lemts nākt atpakaļ - tad viņa nāks ar vai bez izmeklējumiem un pārbaudēm. Nu pieņem drusku pofigista pozīciju - citādi točno ar tādu mazu naudiņu badā aiziesi. Tā jau arī gluži nevar no vēža izārstējās, lai pēc tam aizietu no bada. - piedod par melno humoru, bet saki ko tu varētu strādāt - varbūt varu palīdzēt.
08.04.2013 15:28
Mezzu, vai Tu esi bijusi Sociālajā dienestā? Varbūt tur Tev kaut kā var palīdzēt? Rīgā sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas arī 3. grupa, bet tas laikam Tev maz palīdzēs.....
Turies, nedomā tik bēdīgas domas, ka nav vērts un tā. Katra diena ir dzīvošanas vērta!
Turies, nedomā tik bēdīgas domas, ka nav vērts un tā. Katra diena ir dzīvošanas vērta!
08.04.2013 15:24
Sveika, Mezzu!
Skumji, ka Tev tā.....
Par slimības lapām un to, ka apmaksā 1 gadu 3 gadu periodā. Es uzskatu, ka daļā gadījumu problēma ir tajā, ka cilvēki, saskaroties ar šo diagnozi un to, ka ārstēšanās ilgst lēni, ilgi un smagi, ne tikai nonāk liela nezināmā priekšā gan tīri psiholoģiski, gan medicīniski, bet arī juridiskajos un citādi praktiskajos jautājumos. Informācija bieži vien nonāk no viena pacienta pie otra atkarībā no katra komunikācijas spējām, bet nav neviens, kurš izskaidro situāciju.
Ārsts pasaka – tagad galvenais ir atpūsties un ārstēties, bet nepasaka, ka slimības lapu apmaksā 12 mēnešus 3 gadu periodā, nepasaka, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darbu, ja cilvēks slimo vairāk kā 6 mēnešus vienā gabalā vai vairāk kā 12 mēnešus 3 gadu periodā (šo nevar pielietot, ja ir noteikta invaliditāte).
Šīs slimības lapu apmaksas kārtības dēļ es pēdējā ķīmijas tūrē nedēļu pēc devas atkopos un tad 2 nedēļas gāju darbā. Jo nu jau zināju, ka ar mūsu diagnozi nekad nevar būt drošs, ka atkal nesanāk nolikties slīpi, tāpēc slimības dienas jātērē prātīgi.
Skumji, ka Tev tā.....
Par slimības lapām un to, ka apmaksā 1 gadu 3 gadu periodā. Es uzskatu, ka daļā gadījumu problēma ir tajā, ka cilvēki, saskaroties ar šo diagnozi un to, ka ārstēšanās ilgst lēni, ilgi un smagi, ne tikai nonāk liela nezināmā priekšā gan tīri psiholoģiski, gan medicīniski, bet arī juridiskajos un citādi praktiskajos jautājumos. Informācija bieži vien nonāk no viena pacienta pie otra atkarībā no katra komunikācijas spējām, bet nav neviens, kurš izskaidro situāciju.
Ārsts pasaka – tagad galvenais ir atpūsties un ārstēties, bet nepasaka, ka slimības lapu apmaksā 12 mēnešus 3 gadu periodā, nepasaka, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darbu, ja cilvēks slimo vairāk kā 6 mēnešus vienā gabalā vai vairāk kā 12 mēnešus 3 gadu periodā (šo nevar pielietot, ja ir noteikta invaliditāte).
Šīs slimības lapu apmaksas kārtības dēļ es pēdējā ķīmijas tūrē nedēļu pēc devas atkopos un tad 2 nedēļas gāju darbā. Jo nu jau zināju, ka ar mūsu diagnozi nekad nevar būt drošs, ka atkal nesanāk nolikties slīpi, tāpēc slimības dienas jātērē prātīgi.